Skaistums mēdz būt dažāds

Skaistums. Skaistums mēdz būt dažāds.

Kaila meitene saritinājusies uz palodzes pie rudenīgā loga smēķē savu pirmo rīta cigareti, kā jau visi uztura čempioni. Iztrūka protams kafija. Bet tas bija viņa dzīvoklis, kafijas meklēšana nenodarbināja viņas prātu. Ar vieglu skatienu saullēkta virzienā, viņa atceras kaisles izvirdumus, kas notika nakts laikā. Dažus pat nespēja atminēties, jo bija pārņemta ar mirkli, ar sviedru un smaržu sajaukumu, kas neizprotamā veidā viņu uzbudināja vēl vairāk, par viņa ķermeni un skārieniem.

Neskaitot jutekliskās lūpas, kas viņu skāra atklāti un neuzkrītoši, viņa nespēja pretoties. Kā vieglā porno filmā kur meitenes sten un kliedz. Viņa gribēja darīt tieši tāpat, bez pārspīlējuma. Aiz baudas. Viņa aizmirsa par spēli, kuru spēlēja vakara sākumā viņu satiekot.

Fonā joprojām pieklusināti skan vakardienas izskaņas no winamp playlista uz viņa datora. Viņa smīkņā. Nobirdina pelnus neizēstās tortes šķīvī. “Tāpat neviens vairs to neēdīs”, viņa ciniski noteica pie sevis, “gardākais jau ir notiesāts un atstāts guļot.” Viņa iesmejas pati par savu joku. Joprojām cenšoties iekšēji sevi pārliecināt, ka uzvarētājs šajā palagu cīņa ir bijusi viņa. Bet apziņa to nespēja pieņemt. Un analizēt viņai ir bail, ja nu viņai nav taisnība? To viņa nespētu atzīt. Ne šeit un ne tagad. Pat nezinot kur atrodas viņas drēbes.

Uz mirkli šajā naktī viņa bija sasniegusi visu ko vēlējās no šī vīrieša gabala – baudu, tuvību un kaisli kas lika pēdām tirpēt. Reti kurš no viņas piegulētājiem, spēja viņu pakļaut un iegūt tiktāl, lai viņa aizmirstu par savu raksturīgo dominanci gan dzīvē, gan gultā. Tas nebija viņai raksturīgi. Viņai patika pakļaut un izmantot citus, lai gūtu visu ko vien vēlājās. “Raudiet vai kliedziet, es paņemšu to ko es gribu”- viņa allaž skarbi atcirta, kad paziņu lokā diskusija bija risinājusies ap viņu. To neglābjami dzestro meiteni ar radziņiem no paša nelabā un uguni uz mēles. Par viņu, kas mīlestību nicināja līdz pēdējam diegam un vīriešus uzskatīja par lētu izklaidi, kuri aizstāja televizora skatīšanos un maka tukšošanu krogā.

Šis rīts viņai bija savādāks. Ne tāds kā parasti, ar dušu, kafiju un mājas drēpēm, kas sastāvēja no mīkstas kokvilnas biksēm un baikas – treniņtērpa ar simbolisko tirgus viltoto D&G simbolu. Ērti, labi un pieejami.

Nakts. Vīrietis par viņu bija rūpējies vairāk kā par sevi. Tas nebija kā parasti. Šī nakts bija viņas un tikai viņas. Viņa jutās iekārojama, skaista un baudpilna. Tas nebeidzās un nesākās ar vīrišķā simbola izmantošanu un egoistisku aktu, statiskas pēc. Baudot ar aizvērtām acīm un uzticoties pilnīgam svešiniekam, kas viņu bija aizķēris ar pliku atklātību, vietējā Rīgas krogā, viņa neticēja savai ķemenim tajā naktī. Viņa padevās un ļāvās visam, ko šis svešinieks ar viņu darīja. Nebija jau tā ka viņa nezināja, kas viņš ir, bet nekad nebija iedomājusies atrasties vienā gultā ar viņu. Viņu.

Nelielā rīta reibonī pēc cigaretes, viņa gribēja palikt un būt iekārojama, neiekarojama, pilna ar pretsparu, lai tas katru nakti būtu iemesls viņu sakost, skrāpēt bez pārmetumiem. Kamēr tiktu remdinātas viņas dzīvnieciskās slāpes pēc patiesuma pret sevu ķermeni un nemākslota fiziskā kontakta, kas sniedza daudz vairāk par piektdienas kniebienu un notēloto orgasmu pēc lēta flirta. Viņa negribēja atzīt sev, pašas sakāvi. Sakāvi par iedomāto cietoksni kuru bija būvējusi tik ilgi ar daudzajām maskām un untumiem.

Bet, tā bija pirmā reize, kad viņa smēķēja.