Archive | novembris 2012

Skaistums mēdz būt dažāds

Skaistums. Skaistums mēdz būt dažāds.

Kaila meitene saritinājusies uz palodzes pie rudenīgā loga smēķē savu pirmo rīta cigareti, kā jau visi uztura čempioni. Iztrūka protams kafija. Bet tas bija viņa dzīvoklis, kafijas meklēšana nenodarbināja viņas prātu. Ar vieglu skatienu saullēkta virzienā, viņa atceras kaisles izvirdumus, kas notika nakts laikā. Dažus pat nespēja atminēties, jo bija pārņemta ar mirkli, ar sviedru un smaržu sajaukumu, kas neizprotamā veidā viņu uzbudināja vēl vairāk, par viņa ķermeni un skārieniem.

Neskaitot jutekliskās lūpas, kas viņu skāra atklāti un neuzkrītoši, viņa nespēja pretoties. Kā vieglā porno filmā kur meitenes sten un kliedz. Viņa gribēja darīt tieši tāpat, bez pārspīlējuma. Aiz baudas. Viņa aizmirsa par spēli, kuru spēlēja vakara sākumā viņu satiekot.

Fonā joprojām pieklusināti skan vakardienas izskaņas no winamp playlista uz viņa datora. Viņa smīkņā. Nobirdina pelnus neizēstās tortes šķīvī. “Tāpat neviens vairs to neēdīs”, viņa ciniski noteica pie sevis, “gardākais jau ir notiesāts un atstāts guļot.” Viņa iesmejas pati par savu joku. Joprojām cenšoties iekšēji sevi pārliecināt, ka uzvarētājs šajā palagu cīņa ir bijusi viņa. Bet apziņa to nespēja pieņemt. Un analizēt viņai ir bail, ja nu viņai nav taisnība? To viņa nespētu atzīt. Ne šeit un ne tagad. Pat nezinot kur atrodas viņas drēbes.

Uz mirkli šajā naktī viņa bija sasniegusi visu ko vēlējās no šī vīrieša gabala – baudu, tuvību un kaisli kas lika pēdām tirpēt. Reti kurš no viņas piegulētājiem, spēja viņu pakļaut un iegūt tiktāl, lai viņa aizmirstu par savu raksturīgo dominanci gan dzīvē, gan gultā. Tas nebija viņai raksturīgi. Viņai patika pakļaut un izmantot citus, lai gūtu visu ko vien vēlājās. “Raudiet vai kliedziet, es paņemšu to ko es gribu”- viņa allaž skarbi atcirta, kad paziņu lokā diskusija bija risinājusies ap viņu. To neglābjami dzestro meiteni ar radziņiem no paša nelabā un uguni uz mēles. Par viņu, kas mīlestību nicināja līdz pēdējam diegam un vīriešus uzskatīja par lētu izklaidi, kuri aizstāja televizora skatīšanos un maka tukšošanu krogā.

Šis rīts viņai bija savādāks. Ne tāds kā parasti, ar dušu, kafiju un mājas drēpēm, kas sastāvēja no mīkstas kokvilnas biksēm un baikas – treniņtērpa ar simbolisko tirgus viltoto D&G simbolu. Ērti, labi un pieejami.

Nakts. Vīrietis par viņu bija rūpējies vairāk kā par sevi. Tas nebija kā parasti. Šī nakts bija viņas un tikai viņas. Viņa jutās iekārojama, skaista un baudpilna. Tas nebeidzās un nesākās ar vīrišķā simbola izmantošanu un egoistisku aktu, statiskas pēc. Baudot ar aizvērtām acīm un uzticoties pilnīgam svešiniekam, kas viņu bija aizķēris ar pliku atklātību, vietējā Rīgas krogā, viņa neticēja savai ķemenim tajā naktī. Viņa padevās un ļāvās visam, ko šis svešinieks ar viņu darīja. Nebija jau tā ka viņa nezināja, kas viņš ir, bet nekad nebija iedomājusies atrasties vienā gultā ar viņu. Viņu.

Nelielā rīta reibonī pēc cigaretes, viņa gribēja palikt un būt iekārojama, neiekarojama, pilna ar pretsparu, lai tas katru nakti būtu iemesls viņu sakost, skrāpēt bez pārmetumiem. Kamēr tiktu remdinātas viņas dzīvnieciskās slāpes pēc patiesuma pret sevu ķermeni un nemākslota fiziskā kontakta, kas sniedza daudz vairāk par piektdienas kniebienu un notēloto orgasmu pēc lēta flirta. Viņa negribēja atzīt sev, pašas sakāvi. Sakāvi par iedomāto cietoksni kuru bija būvējusi tik ilgi ar daudzajām maskām un untumiem.

Bet, tā bija pirmā reize, kad viņa smēķēja.

The dreams I had

Feels like my life is a dream and when I dream it feels more real then this, right now. And then the morning comes and takes it all away. Again. We believe, we live, we try our best to succseed. We venture. We love and we fail. Again and again.

Our hopes and desires are bigger then ever, right now. It’s giving us the power to push harder and try our best to get to the end of this journey called life. We’re not ever giving up. Till our dream is over and we slumber into the abyss of eternal darkness, cold and eternity.

We dare to overlook things though our shells are so bright and hard. We are careless and our vision is blurred and deranged. We try to be someone they will love and care about. But they don’t. We try and we fail, again and again. Trying to follow the dream we saw last night. To capture those feelings and all the lost souls in our hearts, that we cannot redeem for nothing on this earth will. It’s a dream. You will have to wake up f

rom it eventually. And nothing can stop that.Those are the memories and lost discissions of our past and present. Yet the present has gone already as I write these words. Live further. Leave your mind behind, open your eyes, open your soul. And live the dream that you want to follow and see tonight. It’s your dream and noone can wake you up from it. Unless you are already awake.December